militārisms
Militārisms ir ideoloģija vai politika, kas uzsver spēcīgas militārās iespējas, agresīvu ārpolitiku un militāro varu kā galveno valsts prioritāti. Tas bieži ietver militārajiem jautājumiem pārākumu pār civilajām vajadzībām, kā arī sabiedrības militarizāciju.
Galvenās iezīmes:
- Militārie izdevumi un gatavība tiek uzskatīti par primāriem valsts interesēs.
- Militārā spēka demonstrēšana vai izmantošana starptautisko konfliktu risināšanai.
- Militāro vērtību (disciplīna, paklausība) popularizēšana sabiedrībā.
Piemēri:
1. Vēsturisks: Japānas impērija 20. gadsimta 30.–40. gados, kur militāristiskā elite kontrolēja valdību, veica agresīvu ekspansiju Āzijā un izmantoja militāru propagandu.
2. Mūsdienu: Ziemeļkorejas režīms, kur milzīga daļa no valsts resursiem tiek novirzīta armijas uzturēšanai, sabiedrība ir stingri militarizēta, un militārās parādes/retorika kalpo kā valsts spēka demonstrējums.
3. Vēsturisks: Prūsijas karaliste 18.–19. gadsimtā, kas bija pazīstama ar savu ļoti disciplinētu un ietekmīgu armiju, kas noteica daudzus valsts iekšējos un ārējos politikas aspektus.
Militārisms bieži saistās ar autoritāriem režīmiem, nacionālismu un var novest pie agresīvas ārpolitikas vai kariem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.