"Mizložņa" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē auga vai sēnes ārējo mizi, mizu vai apvalku. Tas tiek lietots, lai raksturotu kaut ko plānu, vieglu un ārējo, bieži vien ar nokrāsu, ka tas ir trausls vai nenozīmīgs.
Piemēri lietojumā:
1. Botānikā:
"Sēnes mizložņa viegli norauj, atklājot gaišo mīkstumu."
(Šeit tas apraksta sēnes ārējo plāno apvalku.)
2. Pārnestā nozīmē (par cilvēku vai priekšmetu):
"Viņa tērps bija tikai mizložņa — ārējai greznībai nebija pamata."
(Tiek norādīts uz virspusēju, neievērojamu ārējo izskatu.)
3. Dabā:
"Kokam nokritusi mizložņa, atstājot stipro iekšējo koku redzamu."
(Attiecas uz koka ārējo mizu.)
Sinonīmi: āda, apvalks, apšķidrums, virskārta.
Antonīmi: kodols, būtība, pamats.
Vārds "mizložņa" reti lietots ikdienas sarunvalodā, biežāk literatūrā vai aprakstošos tekstos, lai uzsvērtu kaut kā ārējo, virspusējo vai trauslo raksturu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.