mistiķe
"Mistiķe" ir sieviešu dzimtes forma no vārda "mistiķis", kas apzīmē:
Nozīme:
Persona, kas nodarbojas ar mistiku – reliģisku vai garīgu praksi, kuras mērķis ir tieša pieredze vai apziņas saplūšana ar dievišķo, pārdabisko vai absolūto realitāti. Mistikas centrā ir noslēpumaina, intuitīva zināšanu iegūšana, kas pārsniedz racionālo saprašanu.
Īpašības/raksturojums:
- Vēršas uz iekšējo garīgo pieredzi un noslēpumainību.
- Bieži saistīta ar askētismu, kontemplāciju, meditāciju.
- Meklē "vienotību ar Dievu/vissaturu" vai "garīgo atklāsmi".
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks piemērs:
Svētā Terēze no Avilas bija ievērojama mistiķe, kuras garīgās pieredzes ietekmēja kristīgo kontemplāciju.
2. Mūsdienu konteksts:
Viņas dzejoļos jūtamas mistiķes ieskati – tēli pārvēršas par simboliem dziļākiem par ikdienas realitāti.
3. Salīdzinošā nozīmē (pārnestā nozīmē):
Māksliniece tika dēvēta par krāsu mistiķi, jo viņas gleznās gaisma un ēnas radīja noslēpumainu, gandrīz pārdabisku atmosfēru.
Saistītie jēdzieni:
- Mistika – doktrīna vai prakse, kuras centrā ir tieša dievišķā saskare.
- Mistikisms – mistisko uzskatu sistēma.
- Okultisms – bieži saistīts, bet vairāk vērsts uz praktiskiem ritualiem un maģiju.
Valodas piezīme:
Vārds "mistiķe" latviešu valodā ir retāk lietots nekā "mistiķis" (vīriešu dzimtē), taču tas precīzi atspoguļo sievieti, kas praktizē vai pēta mistiku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.