"Mirakls" (angļu: miracle) latviešu valodā nozīmē brīnumu — kaut ko neparastu, pārsteidzošu vai pārdabisku, ko parasti saista ar dievišķu vai pārdabisku spēku, kas pārkāpj dabas likumus.
Īss skaidrojums:
Tas ir notikums vai parādība, kas šķiet neiespējama saskaņā ar zinātniskajām zināšanām, bet tomēr notiek, radot apbrīnu vai ticību.
Piemēri lietojumā:
1. Reliģisks konteksts:
"Baznīcā stāstīja par Jēzus miraklu — kā viņš ar vienu maizes klaipu un zivīm baroja tūkstošiem cilvēku."
2. Ikdienas lietojums (pārnestā nozīmē):
"Viņas izgāšanās no avārijas bez ievainojumiem bija īsts mirakls!"
"Šī medicīniskā atklājume ir mūsu laikmirakls, kas varēs izārstēt slimību."
Vārda izcelsme:
Cēlies no latīņu miraculum ("brīnums"), kas saistīts ar vārdu mirari ("brīnīties").
Sinonīmi latviešu valodā: brīnums, brīnumdarbs, brīnumaine parādība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.