mīkstčaulīgums
"Mīkstčaulīgums" ir latviešu valodā reti lietots vārds, kas apzīmē pārāk maigumu, pārāk lēnprātību vai pārāk lielu piekāpību — parasti ar negatīvu nokrāsu, norādot uz vājību vai nepietiekamu stingrību.
Būtība:
Tas raksturo cilvēku, kurš ir pārāk mīksts, viegli pakļaujams vai pārāk žēlīgs, kā rezultātā cieš viņš pats vai citi.
Piemēri:
1. Vadīšanas kontekstā:
"Vadītāja mīkstčaulīgums dēļ darbinieki pārkāpa noteikumus bez sekām."
(Pārāk liela piekāpība rada haosu.)
2. Audzināšanas kontekstā:
"Vecāku mīkstčaulīgums noveda pie bērna nepaklausības."
(Pārāk daudz pieļaujot, bērns zaudē robežas.)
3. Personības raksturojumā:
"Viņa mīkstčaulīgums neļāva atteikt draugam, pat ja tas viņu apgrūtināja."
(Pārāk liela pakļaušanās citu vēlmēm.)
Sinonīmi: pārliecīga maiglība, vājprātība, pārāk liela piekāpība.
Pretējs termins: stingrība, nepielūdzamība, principialitāte.
Vārds biežāk lietots literārajos vai kritiskos kontekstos, lai norādītu uz kļūdu pārāk lielā maiglībā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.