miermīlis
"Miermīlis" ir saliktenis latviešu valodā, kas apzīmē:
- Mierīgu, klusu, nosvērtu cilvēku; to, kurš neradījis nemieru, strīdus vai satraukumu.
- Burtiski nozīmē "miera mīlētājs" vai "miera glabātājs".
Piemēri lietojumā:
1. Raksturojumā:
"Viņš vienmēr bijis patiesš miermīlis — nekad nekliedz, nerīkojas pēkšņi un mierīgi risina konfliktus."
2. Salīdzinājumā:
"Kamēr viņa brālis ir nemierīgs dumpinieks, viņa pati ir īsts miermīlis."
3. Apgrieztā nozīmē (ironiskā kontekstā):
"Tevi saukt par miermīli būtu pārspīlējums — tu vienmēr esi strīda centrā!"
Sinonīmi: mierīgais, klusais, līdzsvara cilvēks, nesatraucamais.
Pretējās nozīmes: nemierīgais, dumpinieks, provokators, "traucētājs".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.