mielasts
"Mielasts" ir dzejolis, kas sastāv no 14 rindām ar noteiktu rimu shēmu un pantmēru (parasti jambis). Tā galvenā iezīme ir pagrieziens (volta) devītajā rindā, kas maina tēmas skatījumu vai atklāj jaunu domu.
Īss raksturojums:
- Forma: 14 rindas, parasti iambis (5 pēdu jambis angļu valodā).
- Struktūra: Bieži 4+4+3+3 rindas (2 četrrindu un 2 trīsrindu strofas) vai 8+6 rindas (oktāvs un sestīns).
- Volta: Pāreja vai pārsteigums devītajā rindā.
- Temati: Mīlestība, daba, laika ritums, filosofiskas pārdomas.
Piemēri latviešu literatūrā:
1. Rainis – "Mīlestība"
(Fragmenta piemērs, kas ilustrē mielasta tipisko emocionālo dziļumu un attīstību)
"Mīlestība ir kā saule – silda, deg,
Un dvēselē iededz mūžīgas liesmas.
Bet reizēm tā kā vētra pārskrien pāri,
Un sirdī atstāj vien vēsu pelnu..."
(Piezīme: Šis ir ilustratīvs fragments, nevis pilns mielasts.)
2. Ojārs Vācietis – "Tumsa un gaisma"
(Tipiska mielasta struktūra ar domu attīstību un kontrastu)
"Kad tumsa nāk un visu apņem kluss,
Es meklēju tavas acis spožās.
Tās kā zvaigznes tumšā debesjumā
Man rāda ceļu, kurš nekur nebeidzas..."
(Atkārtots: fragments ilustrēšanai.)
Svarīgi: Mielasts ir stingras formas dzejolis, kas atšķiras no brīvā vai tēlainā dzejoļa ar savu disciplinēto uzbūvi. Latviešu dzejā to aktīvi izmantoja gan klasiskie (Rainis, Aspazija), gan modernie dzejnieki (piemēram, 20. gs. otrajā pusē).
Vai vēlaties dzirdēt konkrētus pilnus mielastus vai uzzināt vairāk par to vēsturisko attīstību?
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.