"Iezīme" nozīme:
Tas ir raksturīgs, atšķirīgs pazīme vai īpašība, kas raksturo kādu cilvēku, priekšmetu vai parādību. Bieži lietots, lai apzīmētu kaut ko tipisku, atpazīstamu vai būtisku.
Piemēri:
1. Cilvēka raksturs:
"Viņam ir tāda iezīme — vienmēr palīdz citiem bez jautājumiem."
(Šeit "iezīme" nozīmē raksturīgu uzvedības īpašību.)
2. Dabas parādības:
"Aukstās ziemas ir šī reģiona iezīme."
(Raksturīga, atkārtota parādība.)
3. Mākslas darbā:
"Spilgtas krāsas ir šī gleznotāja daiļrades iezīme."
(Atpazīstams, tipisks elements.)
Sinonīmi: pazīme, īpašība, raksturīgums, īpatnība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.