miegapūzne
"Miegapūzne" latviešu valodā ir savienots, salikts vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš mīl ilgi gulēt vai bieži ir miegains, garlaicīgs, lēns.
Nozīme īsumā:
Tas ir izteiciens vai joks par kādu, kurš "guļ kā pūznis" — tas ir, guļ ilgi un grūti pamostas, kā mitoloģiskais pūznis (cilvēks, kas pārvēršas par akmeni).
Piemēri lietojumā:
1. Ikdienas sarunā:
"Pēc brīvdienām ofisā atnāca tikai desmitos — viņš ir tāds miegapūzne!"
(Domāts: viņš ilgi gulēja, nokavēja darbu.)
2. Humoristiski par sevi vai citiem:
"Sestdienās es kļūstu par miegapūzni — nevaru celties no gultas pirms pusdienām."
(Domāts: cilvēks pats atzīst, ka mīl ilgi gulēt.)
3. Bērnu valodā vai mīļi:
"Nu, mazā miegapūzne, vai beidzot gribi pamosties?"
(Teikts bērnam, kurš guļ ilgi.)
Skaidrojums vārda daļām:
- "miegs" — gulēšana, miegainība.
- "pūznis" — leģendārs būtnes, kas guļ (vai ir aizmigušas) ļoti ilgu laiku.
Vārds nereti lietots neoficiālā, draudzīgā kontekstā, lai jokojot norādītu uz kāda "guļošo" raksturu. Tas nav aizvainojošs, bet gan humoristisks vai mīļš izteiciens.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.