miece

"Miece" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē lielu, smagu saišķi, saiņu vai pūru (parasti no salocīta vai sasieta auduma, bieži ar mantām). Tas tiek lietots, lai raksturotu apjomīgu, neērti pārvietojamu nastu.

Piemēri:
1. Ceļojumā
"Viņš nesa uz pleca milzīgu mieci ar drēbēm."

2. Lauku darbos
"Siena miece bija tik smaga, ka to varēja pacelt tikai divi cilvēki."

3. Pārnestā nozīmē (par problēmām, pienākumiem)
"Pēc darba viņš jūtās kā nesis mieci ar rūpēm."

Sinonīmi: pūrs, saiņš, nasta, saišķis.
Vēsturiski: Mieces bieži izmantotas lauku saimniecībās (piemēram, siena, salmu pārvadāšanai).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'miece' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Miece" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē lielu, smagu saišķi, saiņu vai pūru (parasti no salocīta vai sasieta auduma, bieži ar mantām). Tas tiek lietots, lai raksturotu apjomīgu, neērti pārvietojamu nastu. Piemēri: 1. Ceļojumā "Viņš nesa uz pleca milzīgu mieci ar drēbēm." 2. Lauku darbos "Siena miece bija tik smaga, ka to varēja pacelt tikai divi cilvēki." 3. Pārnestā nozīmē (par problēmām, pienākumiem) "Pēc darba viņš jūtās kā nesis mieci ar rūpēm." Sinonīmi: pūrs, saiņš, nasta, saišķis. Vēsturiski: Mieces bieži izmantotas lauku saimniecībās (piemēram, siena, salmu pārvadāšanai).