pūrs
pūrs v.- Manta, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; drēbes, veļa, ko sieviete gatavo šim nolūkam. Līgavas p. Prasīt. Dot lielu pūru. Pūra palagi, segas. Pūrā nāca līdz zirgs. Darināt pūru. Apprecēties bez pūra.
- Kaste (ar vāku) veļas, drēbju glabāšanai; pūrlāde. Likt, glabāt cimdus pūrā. Pielocīt pūru -- izgatavot drēbes, veļu laulības dzīvei.
- Krājums. pārn., poēt. Tautasdziesmu p. Bagāts ir viņas dziesmu p. Zināšanu p.
Frazeoloģismi:- Turēt sveci zem pūra sar. -- neizlietot, nerādīt citiem savas spējas, talantu.
pūrs v.- Veca tilpuma vienība - apm. 70-100 litri. P. rudzu, zirņu. Šai maisā ieiet divi pūri kartupeļu. Pūra maiss.
- Šāda tilpuma koka mēra trauks. Ozola, oša p. Apstīpots p. Bērt labību pūrā.
pūrs -a, v.- Sena beramu vielu tilpuma mērvienība - aptuveni 70 kubikdecimetri. Pūra mērs - -- tvertne, trauks, kam ir šāds tilpums. // Tvertne, trauks, kam ir šāds tilpums.
pūrs -a, v.- Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie. etn.
- Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei. etn. Pūra lāde - -- lāde, kurā glabājas šāds krājums.
- Kultūras vērtību kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā; iespaidu, atmiņu kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā. poēt.
Frazeoloģismi:- Iedot pūrā lidz(i) - -- iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
- (Pie)locīt (retāk salocīt) pūru folkl. - -- (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- Turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra sar. - -- neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- Pielocīt (dziesmu, dzejas, zināšanu u. tml.) pūru - -- uzkrāt, arī bagātināt garīgo vērtību kopumu.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'purs' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.