mežazvērs
"Mežazvērs" ir latviešu valodas vārds, kas burtiski nozīmē "meža zvērs". Tas parasti tiek lietots kā metafora vai dzejisks apzīmējums, lai raksturotu cilvēku, kas dzīvo vai rīkojas kā mežā dzīvojošs, nebrunots, mežonīgs būtnes.
Galvenās nozīmes:
1. Mežā dzīvojošs cilvēks – piemēram, mednieks, mežabrālis, vientuļnieks, kas dzīvo mežā.
2. Mežonīgs, neapvaldīgs cilvēks – kas uzvedas rupji, nepieklājīgi vai necilvēcīgi.
3. Dzejisks/vēsturisks apzīmējums – var attiekties uz senajiem latviešu mežu iedzīvotājiem vai varoņiem teikās.
Piemēri lietojumā:
1. Kā apzīmējums meža iedzīvotājam:
"Vecais Jānis jau trīsdesmit gadus dzīvo meža būdā – īsts mežazvērs."
2. Kā negatīvs epitets rupjai personai:
"Nesauc viņu par mežazvēru – viņš vienkārši nerunā pieklājīgi!"
3. Folklora/vēsturiskā kontekstā:
"Senajās teikās mežazvēri bija varoņi, kas aizstāvēja mežus no ļaunuma."
Vārds reti lietots ikdienas sarunvalodā, biežāk sastopams literatūrā, dzejā vai stilizētos aprakstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.