mēsā

"Mēsā" ir vietniekvārds (pronouns) vienskaitļa 1. personas īpašības vārda (my) vietniekforma latviešu valodā, kas lietota senajos tekstos (piemēram, tautasdziesmās, Bībeles tulkojumos) vai dialektos.
Mūsdienu standarta latviešu valodā tā lietošana ir novecojusi, un parasti lieto formu "mana".

Nozīme:
"Mēsā" nozīmē "mana" (piederības forma no "es" – "mans" / "mana" / "mani").

Piemēri no tautasdziesmām/vectulkojumiem:
1. "Mēsā māmiņa, mēsā tētiņš"
(No tautasdziesmas – "Mana māmiņa, mana tētiņš").

2. "Mēsā dvēsele Kungu slavē"
(No vecā Bībeles tulkojuma – "Mana dvēsele slavē Kungu").

3. "Mēsā sirds un mēsā prāts"
("Mana sirds un mana prāts").

Mūsdienu analogs:
- "Mēsā māja" → "Mana māja".
- "Mēsā grāmata" → "Mana grāmata".

Piezīme: Šī forma vairs nav ieteicama ikdienas sarunvalodā, bet to var sastapt folklorā, reliģiskos tekstos vai dzejā, lai radītu arhaisku/nacionālu nokrāsu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Mēsā" ir vietniekvārds (pronouns) vienskaitļa 1. personas īpašības vārda (my) vietniekforma latviešu valodā, kas lietota senajos tekstos (piemēram, tautasdziesmās, Bībeles tulkojumos) vai dialektos. Mūsdienu standarta latviešu valodā tā lietošana ir novecojusi, un parasti lieto formu "mana". Nozīme: "Mēsā" nozīmē "mana" (piederības forma no "es" – "mans" / "mana" / "mani"). Piemēri no tautasdziesmām/vectulkojumiem: 1. "Mēsā māmiņa, mēsā tētiņš" (No tautasdziesmas – "Mana māmiņa, mana tētiņš"). 2. "Mēsā dvēsele Kungu slavē" (No vecā Bībeles tulkojuma – "Mana dvēsele slavē Kungu"). 3. "Mēsā sirds un mēsā prāts" ("Mana sirds un mana prāts"). Mūsdienu analogs: - "Mēsā māja" → "Mana māja". - "Mēsā grāmata" → "Mana grāmata". Piezīme: Šī forma vairs nav ieteicama ikdienas sarunvalodā, bet to var sastapt folklorā, reliģiskos tekstos vai dzejā, lai radītu arhaisku/nacionālu nokrāsu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.