merkantilistisks
Merkantilistisks (no franču mercantilisme) ir saistīts ar merkantilismu — ekonomisko doktrīnu, kas dominēja Eiropā no 16. līdz 18. gadsimtam. Šī doktrīna uzsver valsts ekonomisko spēku, balstoties uz:
1. Eksporta veicināšanu un importa ierobežošanu (lai uzkrātu dārgmetālus).
2. Koloniju izmantošanu izejvielu iegūšanai un tirgu kontrolēšanai.
3. Valsts iejaukšanos ekonomikā (ar nodokļiem, tarifiem, regulējumiem).
Būtība: Merkantilisms uzskata, ka pasaules resursi ir ierobežoti, un vienas valsts labklājība ir iespējama tikai uz citu valstu rēķina.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks piemērs:
Anglijas Navigācijas akti (17. gs.) aizliedza kolonijām tirgoties ar citām valstīm, piespiežot tās eksportēt tikai uz Angliju — tipiski merkantilistiska politika.
2. Mūsdienu lietojums (pārnests nozīmē):
"Valdības merkantilistiskā pieeja izpaužas augstos muitas nodokļos ārvalstu prenēm, lai aizsargātu vietējos ražotājus."
(Šeit tas nozīmē protekcionismu un ekonomisko nacionalismu.)
3. Kritiskā kontekstā:
"Eiropas koloniālās impērijas izmantoja merkantilistiskas metodes, izsūcot resursus no Āzijas un Amerikas, nerēķinoties ar vietējo iedzīvotāju labklājību."
Īsumā: "Merkantilistisks" apzīmē politiku vai uzskatus, kas uzsver valsts ekonomisko interešu aizstāvēšanu, bieži vien uz citu rēķina, ar protekcionismu un resursu kontroles palīdzību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.