merkantilisms
Merkantilisms ir ekonomiskā doktrīna un politika, kas dominēja Eiropā no 16. līdz 18. gadsimtam. Tās galvenie mērķi bija:
1. Valsts bagātības palielināšana – uzskatīja, ka valsts spēks ir atkarīgs no tās zelta un sudraba krājumiem.
2. Tirdzniecības bilances aktīvs – eksports jāpārsniedz importam, lai valstī ienāktu vairāk naudas (precious metals).
3. Aizsardzības politika – izmantoja muitas nodokļus, subsīdijas un citus barjeras, lai aizsargātu vietējo ražošanu.
4. Koloniju izmantošana – kolonijas kalpoja kā izejvielu avots un gatavo preču tirgus.
Piemēri:
1. Francija – Žana Batista Kolbera (Colbert) politika 17. gadsimtā, veicinot manufaktūras, subsīdējot eksportu un ierobežojot importu.
2. Lielbritānija – Navigācijas akti (1651), kas pieprasīja, lai preces uz Britāniju tiek pārvadātas tikai ar britu kuģiem, lai kontrolētu starptautisko tirdzniecību.
3. Spānija – stingra kontrole pār koloniju tirdzniecību Amerikā, lai nodrošinātu zelta un sudraba plūsmu uz metropoliju.
Merkantilisms veicināja nacionālo valstu un globālās tirdzniecības attīstību, bet arī izraisīja ekonomiskus konfliktus un koloniālās ekspluatācijas pastiprināšanos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.