mēļotāja
"Mēļotāja" ir sieviešu dzimtes lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē cilvēks, kas mēlē (t.i., slavē, cildina, uzslavē, izceļ kāda labās īpašības). Vārds cēlies no darbības vārda "mēlēt" – slavēt ar pārspīlējumu, bieži vien ar pārlieku dedzīgi vai nepamatoti.
Īsi sakot:
Mēļotāja = slavētāja, cildinātāja.
Piemēri lietojumā:
1. Mākslas jomā:
Viņa kļuva par slavena mākslinieka mēļotāju, katrā intervijā slavēdama viņa ģenialitāti.
(Šeit – slavētāja, kas nepārtraukti uzslavē mākslinieku.)
2. Ikdienas sarunā:
Mūsu kolēģe ir īsta firmas mēļotāja – viņa vienmēr atrod vērā slavētam vadītāja lēmumus.
(Šeit – cilvēks, kas pārāk dedzīgi cildina darba vietas vadību.)
3. Literatūrā/vēsturē:
Karalis bija ieskauts mēļotāju lokā, kas neredzēja viņa kļūdas.
(Šeit – apliecinātāji, kas nepamatoti slavē valdnieku.)
Sinonīmi: slavētāja, cildinātāja, uzslavētāja, apliecinātāja (kontekstā atkarībā).
Piezīme: Vārds nereti nēsā negatīvu nokrāsu – tas var norādīt uz pārspīlētu, neobjektīvu vai pat pakalpīgu slavēšanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.