apliecinātāja
"Apliecinātājs" nozīme:
Persona, kas apliecina (apstiprina, liecina) kaut ko, parasti oficiālā vai juridiskā kontekstā — piemēram, parakstot dokumentu kā liecinieks, apstiprinot notikumu vai fakta patiesumu.
Piemēri lietojumam:
1. Dokumentu parakstīšana:
"Līgumā parādījās divi apliecinātāji, kas apstiprināja abu pušu parakstu autentiskumu."
2. Notikuma apstiprināšana:
"Viņš bija apliecinātājs avārijas vietā un sniedza liecību policijai."
3. Reliģiskā/obligāciju kontekstā:
"Kāzu laikā apliecinātāji parakstīja laulības apliecību kopā ar jaunajiem laulātajiem."
Saistītie termini:
- Liecinieks (biežāk lietots ikdienā)
- Acu liecinieks (tas, kas pats redzējis notikumu)
- Parakstu liecinieks (oficiāls dokumentu apliecinātājs)
Īss skaidrojums:
"Apliecinātājs" ir formāls termins, kas norāda uz personu, kas ar savu parakstu, vārdu vai klātbūtni piešķir dokumentam/notikumam oficiālu spēku vai ticamību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.