"Mēlē" ir latviešu valodas darbības vārda "mēlēt" nenoteiksmes forma, kas nozīmē "runāt, teikt", bieži vien ar nokrāsu "runāt pārāk daudz, tukšu vai nevajadzīgu runu; pļāpāt".
Īsā nozīme:
Runāt (bieži vien bez satura, pļāpāt, teikt ko neapdomāti).
Piemēri teikumos:
1. "Viņš tikai mēlē, bet nekā nedara."
(Viņš tikai runā/pļāpā, bet nekā nedara.)
2. "Nevajag mēlēt, ko nezini."
(Nevajag runāt/teikt, ko nezini.)
3. "Bērni mēlēja visu dienu, kamēr vecāki strādāja."
(Bērni pļāpāja visu dienu...)
Papildinformācija:
Vārds "mēlēt" ir sarunvalodas nokrāsā un var būt nelabvēlīgs, ja runātājs grib uzsvērt, ka runātais ir tukša vai nepārdomāta runa. Lietojams arī dzejā vai tautas sakāmvārdos, piemēram: "Mēlēt ir zelts, klusēt ir briljants."
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.