mēlē


mēlē dsk. ģen. -ļu, s.
  1. Muskuļains, ar gļotādu klāts mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā un artikulētu skaņu veidošanā. Mēles muskuļi. Kaķis lok pienu ar mēli. Laizīt ar mēli. M. kļuvusi stīva, nevar parunāt. M. neklausa, metas, mežģījas (zaudējot kustīgumu, traucē runāt, veidot skaidras skaņas). Rādīt mēli (mēdīties, izbāžot mēli no mutes).
  2. Runāšanas, runas veids; spēja runāt, arī valoda. pārn. Asa m. Veikla, salda m.
  3. Gūsteknis, no kura var iegūt vajadzīgās ziņas. Saņemt, nopratināt mēli.
  4. Valoda. novec. Runāt vācu mēlē. Prast franču mēli.
  5. Zvana sastāvdaļa - kustīgi piestiprināts, garens metāla priekšmets, kas, sitoties pret zvana sienām, rada skaņas. Zvana vara m. Raustīt zvana mēli.
  6. Garens, izstieptas formas (bieži kustīgs) veidojums, priekšmets. pārn. Liesmu mēles. Uguns mēles uzšāvās augstu gaisā. Zemes m. -- zemes strēle.
Frazeoloģismi:

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'mele' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2022 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė Juegos Friv
x