"Matuzāle" (arī "Metuzāle") ir personvārds, kas Bībelē (1. Mozus grāmata 5:21–27) attiecas uz senāko cilvēku, kas dzīvojis 969 gadus. Tāpēc šis vārds kļuvis par simbolu ārkārtīgi ilgam mūžam, senumam un ilgmūžībai.
Nozīme īsumā:
- Ilgmūžīgs cilvēks (bieži humora vai pārspīlējuma kontekstā).
- Simbols senam vecumam vai senām lietām.
- Mīts par nepieredzētu ilgdzīvību.
Piemēri lietojumā:
1. "Vecais Jānis dzīvo kā matuzāle – viņam jau 95 gadi, bet viņš joprojām strādā dārzā!"
(Domāts kā pārspīlējums par ilgmūžību.)
2. "Šī mašīna ir īsts matuzāle – tā brauc jau kopš 1970. gada!"
(Lietots, lai raksturotu ļoti vecu, bet funkcionējošu priekšmetu.)
3. "Viņš stāsta stāstus kā matuzāle no seniem laikiem."
(Norāde uz gudrību vai senu pieredzi.)
Interesants fakts:
Bībelē Metuzāle nomira tikai Lielā Tūkstošgadu plūdu gadā, tāpēc viņa vārds dažkārt tiek saistīts arī ar nāves atlikšanu vai "laika robežu".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.