marīnisms

"Marīnisms" (itāļu: _marinismo_) ir 17. gadsimta baroka literārā stila virziens, kas radās Itālijā un ir nosaukts dzejnieka Džambatistas Marino (1569–1625) vārdā. Tas raksturīgs ar izsmalcinātu, pārspīlētu un sarežģītu valodu, kurā dominē:

1. Metonīmijas, hiperbolas, oksimoroni un citi sarežģīti tropi.
2. Pārsteidzoši salīdzinājumi un metafōras, bieži vien balstīti uz erudīciju vai dabas zinātnēm.
3. Formas un tehnikas uzsvars, kas nereti priekšplānā nospiež saturu.
4. Spilgti tēlainības efekti, mērķis — izraisīt brīnumu (_meraviglia_) lasītājā.

Marīnisms ietekmējis arī citus baroka literāros virzienus, piemēram, Spānijas _kultismu_ (_culteranismo_) un Anglijas _metafizisko dzeju_.

Piemēri marīnisma stilā (Marino dzejas fragmenti):

1. Salīdzinājums ar zvaigznēm (no dzejoļa "Adone"):
"Viņa acis — divas zvaigznes debesīs, / kas ne mirdz, bet dedzina; ne gaisma, bet liesmas."
(Tipisks pārspīlēts tēlainības elements.)

2. Oksimorons un attēlu pārkaisījums (mīlas aprakstā):
"Salta liesma, dzīvs nāves elpas vilciens, / saldā rēta, kas sāp un dziedina vienlaikus."
(Parādīta pretrunīgās jūtu apvienošana.)

3. Erudīts salīdzinājums (mīlestības metafora):
"Mūsu sirdis kā kompass — vienmēr vērsta uz ziemeļiem, / bet mīla ir magnēts, kas novērš no pasaules ass."
(Izmantota zinātniska atsauce, lai radītu izsmalcinātu tēlu.)

Īsumā: Marīnisms ir baroka stilistisks ekstrēmums, kurā valodas viltība un pārsteidzoša tēlainība kļūst par pašmērķi, nereti upurējot dzejas dziļumu un vienkāršību. Tas atspoguļo laikmeta tieksmi pēc dinamikas, teatrāluma un emocionāla intensitāte.

Įrašas
Paaiškinimas	"Marīnisms" (itāļu: _marinismo_) ir literārs stils, kas attīstījās 17. gadsimta Itālijā, aizsācis dzejnieks Džambatista Marino. Tas raksturīgs ar izsmalcinātu, pārmērīgi ornamentētu valodu, pārsteidzošiem salīdzinājumiem, hiperbolu un sarežģītām metaforām, bieži vien uzsvērti intelektuālu vai izdomātu, nevis emocionālu saturu. Galvenās iezīmes: - Spilgti, negaidīti tēlainības līdzekļi (piemēram, salīdzinājumi vai metaforas, kas savieno šķietami nesavienojamus priekšmetus) - Hiperbolas (pārspīlējumi) - Retoriski efekti un vārdu spēles - Komplicēta sintakse un leksika Piemēri: 1. Marino dzejolis "Adone" satur rindiņas, kurās mīļoto acis tiek salīdzinātas nevis ar zvaigznēm vai sauli, bet ar "divām zvaigznēm, kas medījis naktīs, un sauli, kas to zagusi no dienas" — radot pārsteidzošu, gandrīz paradoksālu tēlu. 2. Cits marīnisma piemērs: aprakstot asaras, tās varētu saukt par "šķidriem dimantiem, ko kalējusi sirds ugunī", pārveidojot bēdas fiziskā, dārgakmeņa tēlā. Vēsturiskā nozīme: Marīnisms ietekmēja Eiropas literatūru (īpaši baroka dzeju) un ir analogs citiem "konceptisma" stiliem, kā Spānijas _kultēranisms_ (_culteranismo_) vai Anglijas _metafiziskā dzeja_. Tas bieži tika kritizēts par pārmērīgu mākslīgumu, bet atstāja iespaidu uz valodas izteiksmīgajām iespējām.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.