erudīts
"Erudīts" nozīme:
Cilvēks, kurš ir plaši izglītots, lielas zināšanas, īpaši literatūrā, vēsturē, zinātnē; mācīts, daudzzināgs.
Piemēri lietojumam:
1. Teikumā:
Mūsu universitātes profesors ir patiesi erudīts cilvēks – viņš brīvi pārvalda vairākas valodas un zina visu par senajām civilizācijām.
2. Aprakstā:
Viņa erudītā runa par mākslas vēsturi aizrāva visus klausītājus.
3. Salīdzinājumā:
Lai kļūtu par erudītu, nepietiek tikai ar grāmatu lasīšanu – ir vajadzīga arī dziļa izpratne un zināšanu sintēze.
Sinonīmi: mācīts, daudzzināgs, izglītots, enciklopēdisks.
Antonīmi: neizglītots, ierobežots, virspusējs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.