lūkī
"Lūkī" ir vietniekvārds, kas norāda uz personu, kas atrodas tuvumā (šajā vietā) vai uz kādu, kas tiek rādīts (lūk, šeit).
To lieto, lai norādītu uz kādu (bieži vien ar roku žestu vai skatiena virzienā), vai iepazīstinātu ar personu.
Nozīmes nianses:
1. Norāde uz tuvumu – persona atrodas šeit, blakus.
2. Iepazīstināšana – lieto, rādot uz cilvēku.
3. Uzsaukuma/uzsvara funkcija – "lūk, šeit viņš ir!".
Piemēri:
1. Norāde:
"Lūkī Jānis – viņš palīdzēs tev ar darbu."
(Šeit rāda uz Jāni, ieviešot viņu.)
2. Iepazīstināšana:
"Lūkī mana māsa!"
(Parāda vai norāda uz māsu, kas atrodas netālu.)
3. Uzsaukums:
"Lūkī, tur viņš stāv!"
(Pievērš uzmanību personai konkrētā vietā.)
Atšķirība no "lūk":
- "Lūk" biežāk norāda uz priekšmetu, vietu vai situāciju (piem., "Lūk tava grāmata!").
- "Lūkī" vienmēr norāda uz personu.
Vēsturiska piezīme:
Vārds cēlies no interjekcijas "lūk" + lokatīva galotne "-ī", kas norāda uz vietu (kā "mājā" – mājī). Tāpēc burtiski nozīmē "šeit, šajā vietā" attiecībā uz personu.
Mūsdienās lieto galvenokārt sarunvalodā vai emocionālā kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.