"Lielskungs" latviešu valodā ir vecs, reti lietots vārds, kas apzīmē augstu, dižciltīgu kungu, valdnieku vai ievērojamu varoni — bieži vien ar nopietnu, pat iespaidīgu, varonīgu vai godājamu nokrāsu.
Īsskaidrojums:
Tas ir sinonīms vārdiem kā "lielkungs", "dižkungs", "varenis", "varonis" vai "džentlmenis" (bet ar senu, dižciltīgu pieskaņu). Vārds vairāk sastopams klasiskā literatūrā, tautas nostāstos vai dzejā.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/heroisks konteksts:
"Senajās leģendās par zemgaliem stāsta, ka viņu lielskungs Nameisis ar zobenu rokā vadīja savus karotājus pret krustnešiem."
2. Allegorisks/mūsdienu literārs lietojums (reti):
"Viņš bija ne tikai uzņēmējs, bet patiesībā — mūsu industrijas lielskungs, kurš veidoja likumus un rūpējās par visiem darbiniekiem."
3. Dzejā/retorikā (ar godbijību):
"Ak, lielskung, dod man savu gudrību, lai es varētu izturēt šo pārbaudījumu!"
Piezīme: Mūsdienu sarunvalodā šis vārds gandrīz netiek lietots, bet to var sastapt latviešu klasiskajos tekstos (piemēram, dzejnieku Raiņa, Aspazijas vai A. Brigaderes darbos), kā arī vēsturiskās prozā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.