lielacis
"Lielacis" latviešu valodā ir saliktenis no vārdiem "liels" un "acs", kas apzīmē cilvēku ar lielām acīm.
Šāds apzīmējums parasti lietots:
1. Kā epitets vai iesauka – raksturojot kādu ar izteiksmīgām, plašām acīm.
2. Folklora un dzeja – kā gleznains apraksts vai salīdzinājums.
3. Mūsdienās – reti lietots ikdienas sarunvalodā, biežāk literāros kontekstos.
Piemēri:
1. "Pasakās parasti laimes meklētāji ir jauni un skaisti, ar matiem kā zelts un acīm kā zilās ezera ūdeņi – īsti lielači."
2. "Viņa skatienā bija kaut maigs un dziļš – tāda maza lielace es viņu nosaucu iekšēji."
Vēsturiska nianse:
Dažkārt "lielacis" varētu būt saistīts ar senajiem latviešu personvārdiem (piemēram, vēstures avotos minēts 13. gs. Livonijas zemnieks Lielacs), kas, iespējams, radies pēc ārējā izskata pazīmes.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.