Leksikalizācija ir valodniecības termins, kas apzīmē procesu, kad vārdu savienojums, frāze vai gramatiska forma laika gaitā kļūst par vienu leksisko vienību (t.i., par stabilu vārdu vai idiomu) ar savu nozīmi, kas ne vienmēr tieši izriet no tās sastāvdaļām.
Īsumā:
Tas ir process, kad vairāki elementi "salīmējas" vienā vārdā vai izteicienā, kas tiek uztverts kā viens vienīgs vārds ar specifisku nozīmi.
Piemēri:
1. "labdien"
- Sākotnēji: sveiciena frāze "labu dienu".
- Leksikalizācijas rezultātā: viens vārds "labdien", kas tiek lietots kā standarta sveiciens.
2. "kāds" (jautājamais vietniekvārds)
- Vēsturiski: radies no frāzes "kāds tas" (kā + tas).
- Tagad: uztverams kā viens neatņemams vārds.
3. "nekad"
- Sastāv no "ne" + "kad".
- Leksikalizējies kā viens vārds ar nozīmi "nevienā laikā".
4. "līdz ar to"
- Sākotnēji: prievārda "līdz" un vietniekvārda "tas" locījuma forma.
- Tagad: stabila saikļa funkcija, bieži lietota kā viens loģisks elements.
5. "pašlaik"
- Radies no "pa šo laiku".
- Leksikalizējies kā apstākļa vārds ar nozīmi "šobrīd".
Būtība:
Leksikalizācija parāda, kā valoda dabiski attīstās, "iesaldējot" bieži lietotas frāzes vai formas vienos vārdos, kas iegūst stabilu vietu vārdnīcā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.