leģitīmisms
"Leģitīmisms" nozīmē likumības principu vai likumiskuma pieprasījumu — tas ir politisks, juridisks vai filozofisks princips, kurš uzsver, ka vara vai kārtība ir jābalsta uz likumiem, tiesiskām normām un sabiedrības atzītu pamatprincipu ievērošanu.
Īsumā:
Tas ir princips, ka varas izmantošanai un lēmumiem jābūt likumīgiem (ne tikai faktiskiem, bet arī morāli un tiesiski pamatotiem).
Piemēri:
1. Politiskā leģitīmisms
Piemēram, valsts varas maiņa, kas notiek ar vardarbību (apvērsums), bieži tiek kritizēta kā neleģitīma, jo tā nav balstīta vēlēšanās, konstitūcijā paredzētā kārtībā vai starptautiski atzītos principos.
2. Starptautiskās attiecības
ANO drošības padomes lēmumus uzskata par leģitīmiem, jo tie pieņemti saskaņā ar ANO hartu un starptautisko tiesu. Savukārt vienas valsts iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās bez starptautiskas atļaujas bieži tiek nosodīta kā neleģitīma.
3. Vēsturisks piemērs
Pēc Otrā pasaules kara Nürnbergas processes balstījās uz leģitīmisma ideju — nacistu līderus tiesāja ne tikai par kara noziegumiem, bet arī par to, ka viņu rīcība bija likumības principam pretrunā (pārkāpa starptautiskās tiesības un cilvēktiesības).
Leģitīmisms bieži tiek lietots diskusijās par varas pamatotību, demokrātiju, cilvēktiesībām un starptautisko tiesību ievērošanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.