lāktīt
"Lāktīt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē klusi, vientuļi raudāt vai žēloties, bieži vien ar piejaukta vaidēšana vai čukstēšana. Tas izsaka ne tik intensīvu, bet ilgstošu, drūmu vai žēlīgu raudu, kas nereti saistīts ar skumjām, vientulību, nožēlu vai fizisku sāpju izpausmi.
Piemēri:
1. Bērns lāktīja savā gultiņā, jo bija nobijies no tumsas.
(Bērns klusi raudāja, izrādot bailes.)
2. Vecā sieviete lāktīja pie mirušā vīra kapa, atceroties kopīgos gadus.
(Rāda skumju un sēru izpausmi klusā raudāšanā.)
3. Ievainotais suns lāktīja zem krūma, līdz atrada palīdzību.
(Fizisko sāpju vai diskomforta izteikšana.)
Skaidrojums:
- Lāktīt bieži lieto, lai aprakstītu klusu, bet emocionāli noslogotu raudu, kas var būt gan fizisku, gan garīgu ciešanu izpausme.
- Atšķiras no "raudāt" ar to, ka "lāktīt" vairāk uzsver klusumu, vientulību un ilgstošumu.
- Bieži sastopams literatūrā vai aprakstos, lai radītu skumju vai žēlības atmosfēru.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.