lāčauzains

"Lāčauzains" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē līdzīgu lāča ādai — rupju, nelīdzenu, biezu vai saraukušos (par audumu, ādu, virsmu).

Nozīmes nianses:
- Parasti lietots, lai raksturotu materiālus (ādu, audumu, koku mizu) ar raupju, nelīdzenu tekstūru.
- Retāk var attiekties uz cilvēka ādu, kas ir saraukusies vai raupja (piemēram, no sala, vecuma).

Piemēri:
1. "Vecais mednieka mētelis bija lāčauzains un smags."
(mēteļa āda ir raupja un bieza kā lāča āda)

2. "Pēc ilgas ziemas viņa plaukstas bija lāčauzainas un plaisājušas."
(āda saraukusies un raupja no aukstuma)

3. "Ozola miza ir lāčauzaina un grūti nodalāma."
(miza raupja un bieza)

Etimoloģija:
Vārds cēlies no salikteņa "lāča" (lācis) + "auza" (āda, ādiņa), burtiski — "lāča āda". Līdzīgs latviešu folklorā sastopamajam salīdzinājumam "raupjš kā lāča āda".

Sinonīmi: raupjš, nelīdzens, rupjš, biezs, saraukts.

Įrašas
Paaiškinimas	"Lāčauzains" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē līdzīgu lāča ādai — rupju, nelīdzenu, biezu vai saraukušos (par audumu, ādu, virsmu). Nozīmes nianses: - Parasti lietots, lai raksturotu materiālus (ādu, audumu, koku mizu) ar raupju, nelīdzenu tekstūru. - Retāk var attiekties uz cilvēka ādu, kas ir saraukusies vai raupja (piemēram, no sala, vecuma). Piemēri: 1. "Vecais mednieka mētelis bija lāčauzains un smags." (mēteļa āda ir raupja un bieza kā lāča āda) 2. "Pēc ilgas ziemas viņa plaukstas bija lāčauzainas un plaisājušas." (āda saraukusies un raupja no aukstuma) 3. "Ozola miza ir lāčauzaina un grūti nodalāma." (miza raupja un bieza) Etimoloģija: Vārds cēlies no salikteņa "lāča" (lācis) + "auza" (āda, ādiņa), burtiski — "lāča āda". Līdzīgs latviešu folklorā sastopamajam salīdzinājumam "raupjš kā lāča āda". Sinonīmi: raupjš, nelīdzens, rupjš, biezs, saraukts.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.