labsirdīgums
"Labsirdīgums" nozīmē labestību, laipnību, labvēlību un augstas morāles principus. Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē cilvēka rakstura īpašību – spēju rīkoties no labas sirds, bez ļaunuma, ar līdzjūtību un vēlmi palīdzēt citiem.
Īsumā: Tā ir labā sirds kvalitāte, kas izpaužas caur laipnām, nesavtīgām darbībām.
Piemēri lietojumam:
1. Raksturojumā:
"Viņa labsirdīgums izpaudās ikdienā – vienmēr palīdzēja kaimiņiem un uzklausīja draugu raizes."
2. Vērtējumā:
"Šīs ziedojumu akcijas mērķis ir nevis nauda, bet labsirdīgums – vēlme atbalstt cietušos."
3. Darbības motivācijā:
"No labsirdības viņš nodeva pussildītu mēteli bezpajumtniekam aukstajā vakarā."
Sinonīmi: labestība, laipnība, žēlastība, augstprātība (vecā nozīmē), cilvēcmīlība.
Antonīmi: ļaunprātība, negantība, sirdstūrība, bezsirdība.
Termins bieži lietots literatūrā, ētikā un reliģiskos kontekstos, lai apzīmētu morāli augstu un altruistisku attieksmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.