ķērcoņa

"Ķērcoņa" ir latviešu valodas dialektālisms (izteiksme, kas lietota reģionālās runās), kas apzīmē nelielu, kustīgu un nerātnu bērnu — bieži vien ar nokrāsu, ka tas ir nepaklausīgs, draiskulīgs vai uzbāzīgs.

Vārds ir radies no vārda "ķērcis" (neliels ļauns garums, velns, nelietis), un tas lietots, lai raksturotu bērnu, kas uzvedas nerāti.

Piemēri lietojumā:
1. "Nu, šī ķērcoņa visu dienu skraida pa māju un neklausa!"
(Bērns, kas nerāti uzvedas un nepaklausa.)

2. "Izskatās, ka mazā ķērcoņa atkal izdarījusi kādu palaidnību."
(Par bērnu, kas nodarbojas ar palaidnībām.)

3. "Vai tu redzēji, kā šī ķērcoņa izrāpās pa koku?"
(Par draiskulīgu, bezbailīgu bērnu.)

Piezīme: Šis vārds mūsdienās ir reti lietots ikdienas runā, bet saglabājies folklorā, vecāku stāstos vai reģionālajos izloksnēs. Tam ir maigi humoristisks/laipns nosodījuma pieskaņu, nevis rupjš apvainojums.

Įrašas
Paaiškinimas	"Ķērcoņa" ir latviešu valodas dialektālisms (izteiksme, kas lietota reģionālās runās), kas apzīmē nelielu, kustīgu un nerātnu bērnu — bieži vien ar nokrāsu, ka tas ir nepaklausīgs, draiskulīgs vai uzbāzīgs. Vārds ir radies no vārda "ķērcis" (neliels ļauns garums, velns, nelietis), un tas lietots, lai raksturotu bērnu, kas uzvedas nerāti. Piemēri lietojumā: 1. "Nu, šī ķērcoņa visu dienu skraida pa māju un neklausa!" (Bērns, kas nerāti uzvedas un nepaklausa.) 2. "Izskatās, ka mazā ķērcoņa atkal izdarījusi kādu palaidnību." (Par bērnu, kas nodarbojas ar palaidnībām.) 3. "Vai tu redzēji, kā šī ķērcoņa izrāpās pa koku?" (Par draiskulīgu, bezbailīgu bērnu.) Piezīme: Šis vārds mūsdienās ir reti lietots ikdienas runā, bet saglabājies folklorā, vecāku stāstos vai reģionālajos izloksnēs. Tam ir maigi humoristisks/laipns nosodījuma pieskaņu, nevis rupjš apvainojums.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.