"Ķepīgs" nozīme:
Ļoti mazs, sīks, niecīgs; kas var ietilpt plaukstā (no "ķepa" — plauksta). Bieži lietots, lai uzsvērtu kaut kā mazumu vai nenozīmīgumu.
Piemēri:
1. Telpa bija ļoti ķepīga — telpa bija sīka, šaura, gandrīz bez brīvas vietas.
2. Viņš atnesa ķepīgu dāvanu — dāvana bija niecīga, maza (gan fiziski, gan vērtībā).
3. Ķepīgais sunītis — mazs suns, kas gandrīz ietilpst plaukstā.
Sinonīmi: sīks, mazs, niecīgs, plaukstas lieluma.
Lietojums: galvenokārt runas valodā, nereti ar nokrāsojumu (piem., nicinoši vai maiguma tonī).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.