ķelti
"Ķelti" (angļu: Celts) ir indoeiropiešu tautu grupa, kas vēsturiski apdzīvoja lielu daļu Rietumeiropas un daļu Centrāleiropas. Viņi bija pazīstami ar bagātu mutvārdu kultūru, dzelzs apstrādes prasmēm, raksturīgo mākslu (piemēram, mezglu ornamentiku) un karošanas tradīcijām.
Īss skaidrojums:
Ķelti bija senas Eiropas ciltis ar kopīgu valodu un kultūru, kas pirms romiešu un ģermāņu ekspansijas izplatījās no Britu salām līdz Mazāzijai.
Piemēri:
1. Vēsturiski ķeltu ciltis:
– Galli (mūsdienu Francijas teritorijā)
– Briti (Lielbritānijā)
– Galiķi (Spānijas ziemeļos)
– Gali (Mazāzijā, mūsdienu Turcijā)
2. Mūsdienu mantojums:
– Ķeltu valodas vēl joprojām dzīvas dažos reģionos: īru, skotu gēlu, velsiešu, bretoņu valoda.
– Kultūras tradīcijas: Īrijas un Skotijas folklorā, mūzikā (piemēram, elfu šķēpi), simbolos (triskele, ķeltu krusts).
– Arheoloģiskie pieminekļi: Senas pilskalni, akmeņu krājumi (piemēram, Stounhendža).
Interesants fakts:
Vārds "ķelti" cēlies no grieķu vārda Keltoi, ko senie grieķi lietoja, apzīmējot ziemeļu tautas. Paši ķelti sevi bieži sauca pēc konkrētām ciltīm (piemēram, Brittones vai Galli).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.