"Ķauķis" latviešu valodā ir sīka, maza putniņa nosaukums, ko lieto kā mīļvārdu vai dzejisku apzīmējumu maziem putniņiem, īpaši zvirbuļiem vai līdzīgiem sīkajiem putniem. Tas nereti asociējas ar neuzmācīgu, jautru un draudzīgu tēlu.
Piemēri lietojumam:
1. Dabā:
"Skaties, uz žoga sēž mazs ķauķis – droši vien tas ir jaunizaudzis zvirbulis."
2. Mīļvārdā (bērniem vai mīļajiem):
"Nāc šurp, mans mazais ķauķīt!" (līdzīgi kā "mazais putniņš").
3. Dzejā/folklorā:
Latviešu tautasdziesmās "ķauķis" bieži simbolizē nevainību vai brīvību, piemēram: "Lido ķauķis pāri lejām, visur brīvs un neaizskarams."
Papildinformācija:
Vārds "ķauķis" dažreiz tiek lietots arī pārnestā nozīmē, lai apzīmētu vieglu, bezrūpīgu cilvēku (piemēram: "Viņš dzīvo kā ķauķis – bez raizēm!"). Tomēr galvenā nozīme paliek saistīta ar putniņiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.