kūrfirsts
"Kūrfirsts" (vācu: Kurfürst) ir vēsturisks termins, kas apzīmē Svētās Romas impērijas (962–1806) augstākās ranga firstus, kuriem bija tiesības vēlēt imperatoru (ķeizaru).
Galvenās nozīmes pazīmes:
1. Vēlētājpilnvara – tieši piedalījās impērijas valdnieka vēlēšanās.
2. Elita – sākotnēji 7 (vēlāk 8) kūrfirsti, kas pārstāvēja gan garīgos, gan pasaulīgos valdniekus.
3. Privilēģijas – īpašas tiesības un goda statuss impērijā.
Piemēri kūrfirstu amatiem:
1. Garīgie kūrfirsti:
- Maincas arhibīskaps (augstākais kanslers)
- Trīras arhibīskaps
- Ķelnes arhibīskaps
2. Pasaulīgie kūrfirsti:
- Bohēmijas karalis (augstākais pikernieks)
- Reinzemes pfalcgrāfs (augstākais ēdienkārts)
- Saksijas hercogs (augstākais maršals)
- Brandenburgas markgrāfs (augstākais kambarkungs)
Vēsturisks konteksts:
- 1356. gada Zelta buļļa oficiāli nostiprināja kūrfirstu tiesības.
- Termins cēlies no vācu vārdiem küren ("izvēlēties") un Fürst ("valdnieks").
- Amats pastāvēja līdz impērijas likvidācijai 1806. gadā.
Mūsdienās: vārds lietams tikai vēsturiskā kontekstā, apzīmējot šo specifisko vēlētāju grupu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.