krustaceļš
"Krustaceļš" latviešu valodā nozīmē ceļš, kas ved uz krustu, un tiek lietots galvenokārt reliģiskā kontekstā, apzīmējot:
1. Garš un grūts ceļš (bieži alegoriski) — piemēram, dzīves izaicinājumi, ciešanas vai morālas pārbaudes.
2. Ceļš uz krustu — vēsturiski: ceļš, pa kuru Jēzus Kristus nesa savu krustu uz Golgātu (Kristiešu tradīcijā).
Piemēri lietojumā:
1. Alegoriski:
"Ikviena cilvēka dzīve ir savs krustaceļš — ar zaudējumiem, grūtībām, bet arī cerību."
"Mākslinieka krustaceļš bija pilns nopelna trūkuma un nesaprašanas."
2. Reliģiski/vēsturiski:
"Piektajā stacijā Viņš satika Savu māti, turpinot krustaceļu." (no Kristiešu krusta ceļa stacijām).
"Svētajā zemē daudzi ticīgie staigā pa tradicionālo krustaceļu Jeruzalemē."
Sinonīmi: ciešanu ceļš, pārbaudījumu ceļš, krusta ceļš.
Piezīme: Vārds vairāk literārs vai reliģisks, ikdienas sarunvalodā retāk lietots.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.