"Krēslība" ir vārda "krēsls" dēvinājums, kas latviešu valodā apzīmē krēsla periodu — vakara tumsu, krēslas stundas (pirms saulrieta vai pēc saulrieta, kad gaisma ir mīksta un piemīt noslēpumainība).
Bieži lietots dzejā un literatūrā, lai radītu ainavisku, noskaņas bagātu aprakstu vai simbolizētu pārejas brīdi, neskaidrību, ēnainību.
Piemēri:
1. Dabiskā nozīme:
"Meža taku klāja klusa krēslība, un putni apklusa."
(Apraksta vakara tumsu mežā.)
2. Pārnestā nozīme (simboliska):
"Viņa atmiņās valdīja tikai miglaina krēslība."
(Izsaka neskaidrību, neseno pagātni vai nesaprotamu garastāvokli.)
3. Dzejolisks lietojums (klasiskā literatūrā):
"Krēslība klusi nokrita pār ezera viļņiem."
(Rada ainavisku, mierīgu vakara tēlu.)
Sinonīmi: krēsla, tumsa, priekšvakars, vakara tumsa.
Antonīmi: gaišums, dienasgaisma, rīta blāzma.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.