kopulatīvs
Kopulatīvs (no latīņu copulare — "savienot") ir gramatikas termins, kas apzīmē savienojošos vārdus vai formas, kas izsaka saikni starp teikuma daļām (piemēram, starp subjektu un predikatīvu vai starp divām vienlīdzīgām sastāvdaļām).
Īsumā:
Kopulatīvie vārdi savieno, norāda uz attiecībām vai palīdz veidot saliktu teikumu.
Piemēri latviešu valodā:
1. Kopulas (savienotājas):
- "būt", "kļūt", "tapt", "palikt" u.c.
Piemēri teikumos:
- Viņš ir skolotājs.
- Laiks kļūst auksts.
- Viņa palika klusa.
2. Savienības (dažas no tām var būt kopulatīvas):
- "un", "bet", "vai", "ka" u.c.
Piemēri:
- Saulainā un siltā diena.
- Viņš teica, ka atnāks.
3. Kopulatīvie vietniekvārdi/partikulas (retāk):
- "kā" (salīdzinājumā):
Darboties kā komanda.
Svarīgi:
- Kopula (piemēram, "ir") bieži tiek lietota kopā ar predikatīvu (īpašības vārdu, lietvārdu), lai raksturotu subjektu.
- Termins "kopulatīvs" lingvistikā var attiekties arī uz savienībām, kas veido vienlīdzīgas saites (piemēram, "un" sarakstos).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.