kopula
Kopula (latīņu: copula — "saites") ir gramatikas termins, kas apzīmē saites darbības vārdu, kas savieno teikuma subjektu (darītāju) ar predikatīvu papildinātāju (īpašības vārdu, lietvārdu u.c.), izsakot esamību, kvalitāti, stāvokli vai piederību.
Vienkāršāk sakot: Kopula ir darbības vārds, kas "sasaista" teikuma priekšmetu ar to, kas par to tiek teikts, bieži vien nenododot pilnvērtīgu darbību.
Galvenās kopulas latviešu valodā:
1. BŪT – visbiežāk lietotā kopula.
- Piemēri:
- Māja ir liela. (savieno "māja" ar īpašību "liela")
- Viņš ir skolotājs. (savieno "viņš" ar profesiju "skolotājs")
- Būs auksts. (izsaka stāvokli nākotnē)
2. KĻŪT – izsaka pārmaiņas stāvoklī.
- Piemēri:
- Viņa kļuva laimīga. (pāreja uz stāvokli "laimīga")
- Debesis kļūt tumšas.
3. TAPT – līdzīga "kļūt", bieži lietota literārajā valodā.
- Piemērs: Viņš tapa slavens.
Citas valodās:
- Angļu valodā: be, become, seem, appear (piem., She is happy, He became a doctor).
- Lietuviešu valodā: būti (piem., Jis yra mokytojas — "Viņš ir skolotājs").
Svarīgi:
- Kopulas nerada patstāvīgu darbību, bet izsaka attiecības starp subjektu un tā raksturojumu.
- Bez kopulas daudzi teikumi būtu nepilnīgi (piem., "Māja liela" — neprecīzi; pareizi: "Māja ir liela").
Īsumā: Kopula ir gramatiska "saite", kas savieno priekšmetu ar tā īpašību, identitāti vai stāvokli.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.