"Klusībā" ir apstākļa vārds, kas nozīmē klusumā, bez trokšņa, nesakot neko, bez skaņām.
Piemēri:
1. Bērns klusībā vēroja putnus pie loga.
(Bērns klusumā, nesakot neko, skatījās uz putniem.)
2. Viņš klusībā atstāja istabu, lai netraucētu.
(Viņš izgāja bez skaņām, neizsaucot uzmanību.)
3. Viss notika klusībā un mierīgi.
(Notika bez trokšņa un satraukuma.)
Sinonīmi: klusumā, bez trokšņa, nesacīdams.
Lietojums: Raksturo darbību, kas veikta klusi, bez vārdiem vai skaņām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.