klinkāt

"Klinkāt" ir skaņas darbības vārds, kas apzīmē skaļu, skaņīgu, bieži atkārtotu vai nepārtrauktu troksni, kas atgādina metāla priekšmetu saskrišanu, šķindēšanu, rībēšanu vai līdzīgu asi skaņu.

Galvenās nozīmes:
1. Radīt skaļu, asu, metālisku skaņu (piemēram, ķēdes, atslēgas, glāzes).
2. Klaudzēt, rībēt (par metāla priekšmetiem).
3. Pārn. runāt skaļi, tukši, bez satura (sarunvalodā).

Piemēri:
1. Burtiskā nozīme:
- "Kabatā klinkāja atslēgas."
- "Logā klinkāja vēja kustināta ķēde."
- "Salā klinkāja zirgu pakavas."

2. Pārnestā nozīme (sarunvalodā):
- "Viņš tikai klinkā ar tukšām frāzēm."
- "Neklausies, viņš tikai klinkā bez jēgas."

Sinonīmi: šķindēt, rībēt, šķandēt, rībēties.
Antonīmi: klusēt, klusināties.

Vēsturiska piezīme: Vārds cēlies no skaņas pamīmējoša avota (onomatopējiska), līdzīgi kā citi baltu valodu skaņas vārdi (salīdzini ar lietuviešu kliñkti).

Įrašas
Paaiškinimas	"Klinkāt" ir skaņas darbības vārds, kas apzīmē skaļu, skaņīgu, bieži atkārtotu vai nepārtrauktu troksni, kas atgādina metāla priekšmetu saskrišanu, šķindēšanu, rībēšanu vai līdzīgu asi skaņu. Galvenās nozīmes: 1. Radīt skaļu, asu, metālisku skaņu (piemēram, ķēdes, atslēgas, glāzes). 2. Klaudzēt, rībēt (par metāla priekšmetiem). 3. Pārn. runāt skaļi, tukši, bez satura (sarunvalodā). Piemēri: 1. Burtiskā nozīme: - "Kabatā klinkāja atslēgas." - "Logā klinkāja vēja kustināta ķēde." - "Salā klinkāja zirgu pakavas." 2. Pārnestā nozīme (sarunvalodā): - "Viņš tikai klinkā ar tukšām frāzēm." - "Neklausies, viņš tikai klinkā bez jēgas." Sinonīmi: šķindēt, rībēt, šķandēt, rībēties. Antonīmi: klusēt, klusināties. Vēsturiska piezīme: Vārds cēlies no skaņas pamīmējoša avota (onomatopējiska), līdzīgi kā citi baltu valodu skaņas vārdi (salīdzini ar lietuviešu kliñkti).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.