"Klaudzoņa" ir izdomāts, humora vārdiņš, kas latviešu valodā apzīmē kaut ko neveiklu, neērtu, smagu vai lielu (bieži par cilvēku, priekšmetu vai situāciju).
Tas cēlies no vārda "klaudzēt" (kustēties neveikli, grūti) un bieži lietots sarunvalodā ar jautru vai viegli nievājošu nokrāsu.
Piemēri:
1. Par cilvēku:
"Viņš ar to somu pa šaurās durvīm izkāpa kā īsta klaudzoņa."
(Domāts: viņš kustējās neveikli, apgrūtināti.)
2. Par priekšmetu:
"Nesu šo klaudzoņu pa trepēm – gandrīz nokritu!"
(Domāts: smags/neērts priekšmets, piemēram, liela soma vai mēbele.)
3. Par situāciju:
"Viss šis pārvākšanās process ir viena liela klaudzoņa."
(Domāts: haotiska, apgrūtinoša situācija.)
Svarīgi:
Vārds nav oficiāls literārās valodas elements, bet tas ir pazīstams un lietots ikdienas sarunās, īpaši humorā vai metaforās. Līdzīgas nozīmes vārdi: "milznis", "grāmata" (sarunvalodā), "neveklis".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.