kazuistika
"Kazuistika" nozīme īsumā:
Tas ir pārspīlēti smalks un formāls argumentācijas veids, kas koncentrējas uz atsevišķiem, bieži hipotētiskiem gadījumiem (kazuistikas gadījumiem), mēģinot izsecināt vispārīgus principus vai attaisnot lēmumus. Bieži vien tas saistīts ar morāli, tiesībām vai reliģiju, un var būt negatīva nozīme — pārāk liela uzmanība sīkumiem, kas aizsedz lielāku ainu.
Piemēri:
1. Reliģijā/ētikā:
Diskusija par to, vai cilvēkam drīkst apēst savu mājdzīvnieku izsalkuma apstākļos, lai izdzīvotu. Šeit kazuistika analizētu konkrētos nosacījumus un mēģinātu attaisnot vai noliegt darbību, balstoties uz morāles principiem.
2. Tiesībās:
Ja tiesnesis iztirzā hipotētisku situāciju: "Vai cilvēks, kurš nozaga maizi, lai pabarotu bērnu, ir jāsoda tāpat kā zaglis, kurš zaga greznības preces?" Kazuistika pievērstos šī konkrētā gadījuma niansēm, nevis vispārējiem nozieguma noteikumiem.
3. Dienas sarunvalodā (negatīvā nozīme):
Ja kāds strīdās par sīkumiem, piemēram: "Vai drīkst izmantot biroja printeri privātiem dokumentiem, ja lapa ir tikai daļēji izmantota?" — šāda pārspīlēta sīku jautājumu analīze var tikt saukta par kazuistiku.
Īsāk: Kazuistika ir pārāk smalks un formāls argumentēšanas veids, kas balstās uz atsevišķiem gadījumiem, bieži zaudējot no redzesloka kopējo kontekstu vai principus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.