kaukoņa

"Kaukoņa" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē tālu, neredzamu vietu vai attālu, nomaļu apvidu. Tas bieži lietots, lai izteikt attālumu vai norādīt uz kaut ko ļoti tālu, reizēm ar nokrāsu par nepieejamību vai noslēpumainību.

Piemēri:
1. "Viņš dzīvo kaut kur kaukoņā, kur pat ceļš beidzas."
(Nozīme: viņš dzīvo ļoti tālā, nomaļā vietā.)

2. "Tā pasaule man šķita kā kaukoņa, kur neviens nevarēja nokļūt."
(Nozīme: tā bija kā neaizsniedzama, tāla vieta.)

3. "Bērni iztēlojās, ka aiz meža ir kaukoņa, pilna ar brīnumiem."
(Nozīme: tāla, fantastiska vieta.)

Vārds radies no saknes "kaukt" (piemēram, kā suns kauj tālumā), kas simbolizē attāluma sajūtu. Tas lietojams gan faktiskā, gan metaforiskā nozīmē.

Įrašas
Paaiškinimas	"Kaukoņa" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē tālu, neredzamu vietu vai attālu, nomaļu apvidu. Tas bieži lietots, lai izteikt attālumu vai norādīt uz kaut ko ļoti tālu, reizēm ar nokrāsu par nepieejamību vai noslēpumainību. Piemēri: 1. "Viņš dzīvo kaut kur kaukoņā, kur pat ceļš beidzas." (Nozīme: viņš dzīvo ļoti tālā, nomaļā vietā.) 2. "Tā pasaule man šķita kā kaukoņa, kur neviens nevarēja nokļūt." (Nozīme: tā bija kā neaizsniedzama, tāla vieta.) 3. "Bērni iztēlojās, ka aiz meža ir kaukoņa, pilna ar brīnumiem." (Nozīme: tāla, fantastiska vieta.) Vārds radies no saknes "kaukt" (piemēram, kā suns kauj tālumā), kas simbolizē attāluma sajūtu. Tas lietojams gan faktiskā, gan metaforiskā nozīmē.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.