kapātuvis
"Kapātuvis" latviešu valodā ir vēsturisks termins, kas apzīmē amatnieku, kas gatavoja koka traukus, mucas, spaiķus, kā arī citus izstrādājumus no koka šķiedrām (lubām). Tas ir cieši saistīts ar vārdiem "kapāt" (skrāpēt, lobīt) un "lubene" (koka miza, no kuras veidoja traukus).
Īsumā:
Kapātuvis = amatnieks, kas strādāja ar koka mizu/lubām, gatavojot traukus un citus priekšmetus.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā kontekstā:
"Senos laikos kapātuvis bija viens no svarīgākajiem amatniekiem ciema saimniecībā, jo viņš gatavoja traukus ūdens un pārtikas uzglabāšanai."
2. Mūsdienu aprakstā (kā arhaisks termins):
"Etnogrāfiskajā muzejā var redzēt kapātuvja darbarīkus — īpašus nazus un skrāpes, ar kādiem lobīja koka mizu."
Saistītie termini:
- Lubene — trauks no koka mizas (bieži bērza).
- Lobīt — skrāpēt, lobīt koku (no kura cilvēki "lobīja" traukus).
Šis vārds mūsdienās lietots reti, galvenokārt vēsturiskos vai etnogrāfiskos tekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.