kamermūzika
"Kamermūzika" ir instrumentāla mūzika, kas paredzēta nelielam mūziķu skaitam (parasti no 2 līdz 9 dalībniekiem), kur katrs instruments spēlē atsevišķu partiju. Tā radusies kā mūzika mājām vai nelielām telpām ("kamera" nozīmē "istaba"), nevis lielām koncertzālēm.
Galvenās iezīmes:
- Intīma, detaļām bagāta skaņa.
- Bieži vien bez diriģenta – mūziķi spēlē kopā, uzklausot viens otru.
- Populārākie žanri: kvarteti, triji, sonātes.
Piemēri:
1. Stīgu kvartets – 2 vijoles, altvijole, čells (piem., J. Haidna vai L. van Bēthovena kvarteti).
2. Klaviertrio – klavieres, vijole, čells (piem., F. Šūberta klaviermūzika).
3. Sonāte – soloinstruments (piem., vijole) ar klavierēm (piem., V. A. Mocarta sonātes).
4. Kvintets – piem., klavieres un stīgu kvartets vai pūšamie instrumenti (piem., F. Šūberta "Forelkvinte").
Kamermūzika uzsver dialogu un līdzsvaru starp instrumentiem, tāpēc tā bieži tiek uzskatīta par vienu no tīrākajiem mūzikas formas izpausmes veidiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.