kalviniste
"Kalviniste" ir vārds, kas apzīmē Jāņa Kalvina (1509–1564) reliģisko mācību sekotāju — protestantu reformācijas teologa, kura idejas veidoja kalvinisma pamatus. Kalvinisms ir nozīmīga protestantisma nozare, kas pazīstama ar mācībām par priedestināciju (Dieva iepriekš noteikto glābšanu), stingru darba ētiku un baznīcas vienkāršību.
Galvenās iezīmes:
1. Priedestinācija — Dievs ir jau no pirmsākumiem izvēlējies, kurš tiks glābits.
2. Sola Scriptura — tikai Bībele ir autoritāte ticībā.
3. Dieva augstākā vara — Dieva kontrolē visu, ieskaitot glābšanu.
4. Darba ētika — godīgs darbs ir Dieva godināšanas veids.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturiski:
"16. gadsimtā Nīderlandē kalvinisti cīnījās par reliģisko brīvību pret Spānijas katoļu varu."
2. Reliģiski:
"Mūsu draudze ir kalvinistu tradīcijā — mēs ticam, ka glābšana ir balstīta tikai uz Dieva žēlastību."
3. Kultūras kontekstā:
"Kalvinistu darba ētika, pēc Maksa Vēbera, ietekmēja rietumu kapitālisma attīstību."
Sinonīmi: reformāti, kalvinisti (plašākā nozīmē).
Atšķirība: Kalvinisms ir plašāks termins par mācību, bet "kalviniste" tieši norāda uz tās sekotāju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.