kalsns
"Kalsns" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē koku vai augu veģetāciju nabadzīgu vietu; koku vai krūmu trūkumu. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu atklātus, neaizaugušus apvidi, piemēram, kalnu virsotnes, purvainas līdzenumus vai nabadzīgas augsnes teritorijas.
Piemēri:
1. Dabas aprakstā:
"Kalna virsotne bija pilnīgi kalsna — tikai akmeņi un ķērpji."
"Pa kalsno purva līdzenumu pūta stiprs vējš."
2. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņa dvēsele šķita kalsna kā nokaltusi zeme." (t.i., emocionāli tukša, bez dzīvības)
Sinonīmi: neauglīgs, tukšs, nabadzīgs (attiecībā uz veģetāciju).
Pretstatā: aizaugts, mežains, zaļš, auglīgs.
Vārds "kalsns" cēlies no pamatnozīmes "kalis" (izkapts, ass instruments), kas metaforiski norāda uz "noskūtu", bez veģetācijas virsmu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.