kalpība

"Kalpība" nozīme:
Kalpība ir stāvoklis, kurā cilvēks ir kalps – tas ir, viņš pieder citam cilvēkam (kungam) un ir pienākts viņam bezalgas vai gandrīz bezalgas strādāt, bieži bez personīgās brīvības. Vēsturiski kalpība bija izplatīta daudzās sabiedrībās, piemēram, senajā Romā, viduslaiku Eiropā vai Krievijā līdz 19. gadsimtam.

Piemēri lietojumā:

1. Vēsturisks konteksts:
"19. gadsimtā Krievijā notika kalpības atcelšana, kas deva zemniekiem tiesības brīvi pārvietoties un strādāt."

2. Pārnestā nozīmē (mūsdienās):
"Viņš jūtas kā kalpībā – darba devējs viņu ekspluatē, nemaksājot pienācīgu atalgojumu."

3. Salīdzinājumā:
"Kalpība atšķiras no verdzības ar to, ka kalpam bieži bija noteikta tiesiska aizsardzība un iespēja iegūt brīvību pēc noteikta laika."

Saistītie jēdzieni: verdzība, dzimtbūšana, feodālisms, pakļautība.

Įrašas
Paaiškinimas	"Kalpība" nozīme: Kalpība ir stāvoklis, kurā cilvēks ir kalps – tas ir, viņš pieder citam cilvēkam (kungam) un ir pienākts viņam bezalgas vai gandrīz bezalgas strādāt, bieži bez personīgās brīvības. Vēsturiski kalpība bija izplatīta daudzās sabiedrībās, piemēram, senajā Romā, viduslaiku Eiropā vai Krievijā līdz 19. gadsimtam. Piemēri lietojumā: 1. Vēsturisks konteksts: "19. gadsimtā Krievijā notika kalpības atcelšana, kas deva zemniekiem tiesības brīvi pārvietoties un strādāt." 2. Pārnestā nozīmē (mūsdienās): "Viņš jūtas kā kalpībā – darba devējs viņu ekspluatē, nemaksājot pienācīgu atalgojumu." 3. Salīdzinājumā: "Kalpība atšķiras no verdzības ar to, ka kalpam bieži bija noteikta tiesiska aizsardzība un iespēja iegūt brīvību pēc noteikta laika." Saistītie jēdzieni: verdzība, dzimtbūšana, feodālisms, pakļautība.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.