kājāmgājējs
"Kājāmgājējs" latviešu valodā ir dzejolis, kurā katra panta pēdējā zilbe atkārtojas kā nākamā panta pirmā zilbe (vai arī vārds/vārdu daļa). Tas ir vārdspēles veids, kas rada īpašu ritmisku un skaņu saikni starp pantiem.
Īss definīcija:
Dzejolis ar atkārtojošām zilbēm/vārdiem no panta beigām uz nākamā panta sākumu.
Piemēri:
1. Klasisks piemērs (autors Anšlavs Eglītis):
> Kājāmgājējs
> Ej, ej, kājāmgājēj, kājām gājēj, gājēj, gāj, gāj, gāj!
> Gāj, gāj, gāj, gāj, gāj, gāj, gāj, gāj, gāj, gāj!
> Gāj, gāj, gāj, gāj, gāj, gāj, gāj, gāj, gāj, gāj!
> Gāj, gāj, gāj, gāj, gāj, gāj, gāj, gāj, gāj, gāj!
2. Vienkāršots piemērs (ilustrācijai):
> Es gāju mežā gānīt govis,
> Govis bēga prom pa ceļu tālumā.
> Tālumā redzēju kalnu zaļu,
> Zaļu kalnu klāja migla bālā.
Skaidrojums piemēram 2:
- 1. panta pēdējais vārds: "govis" → 2. panta sākums: "Govis"
- 2. panta pēdējā zilbe/vārds: "tālumā" → 3. panta sākums: "Tālumā"
- 3. panta pēdējais vārds: "zaļu" → 4. panta sākums: "Zaļu"
Citi nosaukumi:
Dažreiz saukts arī par "ķēdes dzejoli" vai "kāpumu dzejoli" (no vārda "kāpt" – pārnest no viena panta uz nākamo).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.