"Jumis" ir sens latviešu dievības vārds, kas simbolizē auglību, labības novākšanu un pāra (dubultuma) principu. Tas cieši saistīts ar rudens ražas svētkiem un ticējumiem par labklājību.
Īss skaidrojums:
Jumis ir dievība, kas pārvalda auglību, īpaši graudu ražu, un tiek uzskatīts par dvēseli labības laukā. Tā simbols bieži ir dubults vārpa vai divi savienoti augļi, kas atspoguļo pāra un bagātības ideju.
Piemēri lietojumā:
1. Mītoloģijā:
"Rudenī, pēc ražas novākšanas, latvieši uz lauka atstāja pēdējo vārpu — to sauca par 'Jumu' vai 'Jumja vārpu', lai Jumis nākamgad atgrieztos un atkal dotu bagātīgu ražu."
2. Simbolikā:
"Latviešu rotās bieži sastopams Jumja simbols — divas vārpas vai graudi, kas savīti kopā. Tas ir aizsardzības un auglības zīme."
3. Mūsdienu atsauksmēs:
"Senajos ticējumos Jumis nerada tikai graudus, bet arī palīdzēja ģimenēs gūt pēcnācējus — tāpēc viņš saistīts arī ar ģimenes laimi."
Interesants fakts:
Vārds "Jumis" radniecīgs vārdam "jumts" — abi cēlušies no idejas par "segšanu" vai "aizsardzību". Jumis it kā "sedz" zemi ar ražu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.